2016.gada 15.marts.
Biedrība „Jūrkante” izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanas 1. kārtu Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakš pasākumā 19.2. “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātē 19.2.1. “Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas” un
Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā 43.02 „Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana”
Vairāk info "Jūrkantes"mājaslapā!
2016.gada 07.marts.
Šī gada Lielā Talka norisināsies 23.aprīlī un par tās vadmotīvu izvēlēts sauklis “Latvijai BŪT zaļai!”, tādējādi iedzīvinot Latvijas mērķi virzīties uz zaļākās valsts pasaulē statusu. Lielā Talka jau šogad sāk darboties zem LV100 zīmes, atgādinot, ka talkošanas iniciatīva tika aizsākta 2008.gadā ar mērķi sakopt Latviju līdz tās simtgadei.
Biedrības "Tūjaskrasts" biedri, kā arī visi Tūjas iedzīvotāji tiek aicināti sūtīt savus priekšlikumus uz e-pastu tujaskrasts@inbox.lv
2016.gada 16.februāris.
Biedrības
“Tūjaskrasts” atklāta vēstule .
Iz.01.02/2016.
Par Tūjas steķi.
Jau pagājusi vairāk kā
nedēļa pēc Tūjas iedzīvotāju kopā pulcēšanās 7.februārī un sarunām par Tūjas
steķa turpmāko likteni. Izskanējuši komentāri un atsauksmes, pateikts sapulcē
nepateiktais...
Kā izrādās, nav nemaz
tā, ka valda divi pretēji viedokļi “par” un “pret” Tūjas steķa atjaunošanu /
restaurāciju / saglabāšanu – kā nu kurš to sauc. Šoreiz šķiet, ka kopsaucēju tā
kā varētu pat atrast! Ir pat izkristalizējušies sasniedzamie mērķi:
- · kaut kas jādara,
lai Tūjas steķis nepārvērstos par zemūdens akmeņu krāvumu;
- · veicamās darbības
nedrīkst ietekmēt ekoloģiju: pastiprinātu jūraszāļu sanesumu veidošanos,
Zaķupes grīvas nosprostošanu, un iejaukšanos Ziemeļvidzemes Akmeņainās jūrmalas
zemūdens ekosistēmā, veicot jūras grunts akmeņu pārvietošanu;
- · veicamās darbības
nedrīkst radīt tādu ietekmi, ka samazinās Tūjas pludmales pievilcība, un līdz
ar to arī tūristu pieplūdums vasaras sezonās, kau arī tikai dažus celtniecības
gadus.
Dominē viedoklis, ka
steķi jārestaurē tā sākotnējā izskatā, ar koka laipu no krasts līdz steķa
galam, ar iespēju īslaicīgi pienākt pie steķa ar atpūtas laivām. Šķiet, ka tas
arī būtu visvienkāršāk un vispareizāk, ja uz Tūjas nākotni skatās tikai no vasarnieku un atpūtnieku
viedokļa.
Otrs viedoklis par
mazas un pievilcīgas tūristu ostas izveidi daļai iedzīvotāju šķiet pat
pieņemams, bet jau saskaras ar asi izteiktiem viedokļiem, ka “nekādas kravas”,
“nav rentabli” un “vispirms jāredz, kādā skatā”. Šeit gan jāpiebilst, ka varbūt
tieši mazas ostiņas trūkums ir novedis tuvu pie tradicionālās zvejniecības
iznīkšanas Tūjas apkārtnē: jau tā “krāmēties” ar zivīm piekrastē nav rentabli,
un ja vēl laivu nav kur glabāt, vai ja katru trešo dienu jūrā netiek iekšā pie
tīkliem, tāpēc, ka stipri pūš...!!
Viens kopējs viedoklis
gan ir visiem: tas jādara par Eiropas naudu! Kā? Vienalga!, ja tikai
pašvaldības pašu finansējums, t.i. novada iedzīvotāju samaksātie nodokļi tiek
tērēti pēc iespējas mazāk! Šajā brīdī vajadzētu “atvērt acis”! Daudz maz
nopietnu naudu, kas būtu nepieciešama jūras hidrotehniskās būves restaurācijai
(bet tikai, ja tas notiek ostas izbūves ietvaros), var meklēt un saņemt Reģionālās
attīstības fondā vai Kohēzijas fondā. Iespēja nofinansēt steķa
restaurāciju bez ostas varētu tikt
meklēta EJZF LEADER programmā, bet šeit jau stipri mazāks finansējums, līdz
200000 EUR ar 10% pašu finansējumu, un vēl tas nozīmētu, ka no Eiropas Jūrlietu
un Zivsaimniecības fonda Liepupes pagasts neko citu vairāk arī nekad nesaņemtu.
Vai pietiktu ar 200000? Varbūt jā, ja gudri saimnieko! Varbūt nē, jo neviens
nav rēķinājis!
Bet viss augstāk
uzrakstītais neskar laikam jau galveno Tūjas ciema problēmu, kas “izlec” katru
reizi, jebkuru jautājumu kustinot! Tās ir noejas uz jūru – publiska piekļuve
pludmalei! Ne tikai Tūjas ciemā, bet visā pagastā, un arī novadā kopā!
Kā būs ar Tūjas steķi?
Jebkurā gadījumā tas pašlaik ir un būs arī nākotnē publiski pieejams!
Kājāmgājējiem noteikti! Cits jautājums, vai pie steķa varēs (un vai vajag???)
jebkurā laikā piebraukt ar auto vai autobusu? Un vēl vairāk, vai šis transports
varēs (un vai vajag???) divus metrus no steķa apstāties un stāvēt? Rīgas
Jūrmalā jau arī nevar savu auto iebraukt kāpās, un iet sauļoties! Auto vari
atstāt pilsētā ielas malā, kur satiksmes noteikumi atļauj apstāšanos, vai
maksas stāvvietā, un ej uz jūru staigāt. No ielas patālu, no maksas stāvvietas
varbūt mazliet tuvāk, bet... to visi tā kā saprot un pieņem.
Vīzija veidojas viena,
ka Salacgrīvas novada dome paņem Tūjas steķi “savā bilancē”, tūlīt saņems
Zemesgrāmatu ar kadastra numuru, un uzliks “bez jautājumiem” servitūtu
vienīgajam asfaltētajam celiņam, pa kuru būs iespējams piekļūt “savam
īpašumam”. Ar to, šķiet, būs jāsamierinās Tūjas steķim blakus esošajam zemes
īpašniekam! Bet būtu tikai godīgi, ja pēc šādas notikumu attīstības Salacgrīvas
novada dome palīdzētu saglabāt tās labās iestrādes, kas gadu gaitā sakārtojušas
kārtību un drošību īpašumā kempingā “Jūrasdzeņi”. Te darbs juristiem, lai
izveidotu sadarbības modeli ar tādiem nosacījumiem, kas neiznīcina labo un
vērtīgo, bet sasniedz mērķus pēc būtības.
Kam nepieciešama publiskāka piekļuve par pašreiz
esošo? Salacgrīvas novada domei, lai apsaimniekotu savu pašreiz avārijas
stāvoklī esošo īpašumu - steķi? Labi! Bet tas joprojām nenozīmē, ka pie
pašvaldības īpašuma katram nepiederošam ir jāvar jebkurā laikā piebraukt! Un
kāda jēga piebraukt pie steķa, ja apstāties ar auto var tikai uz
privātīpašnieka zemes, ja viņš to atļauj (kaut par samaksu). Ņemot vērā pašreiz
esošo un likumīgo Zemes robežu plānu, lai apstātos ar auto transportu pie Tūjas
steķa, šim autotransportam būs jāuzbrauc uz steķa, vai arī pašvaldībai jābūvē
jūrā uz sev piederošas zemes auto stāvvieta – platforma! Tā nu savā laikā
iemērīts, ka “Jūrasdzeņiem” (vienīgajiem Tūjā) ir kupicas līdz ar pludmales
ūdenslīniju... Vai nacionalizēsim atkal???
Ja atdala šos divus
jautājumus – publisko pieeju jūrai, un Tūjas steķa nākotni – tad varam sākt
objektīvas diskusijas: vajag steķi vai nevajag, vajag ostu vai nevajag, kādā izskatā,
ar kādiem inženiertehniskiem risinājumiem, un kas par to maksās? Balsosim,
vāksim parakstus! Rakstīsim projektus!
Biedrība “Tūkaskrasts”
7.februārī, savas ikgadējās pilnsapulces ietvaros bija paredzējusi kā vienu no
papildjautājumiem izskatīt jautājumu par Tūjas steķi, un uzaicināja piedalīties
sapulcē arī iedzīvotājus, kam interesē tieši šis jautājums, kā arī uzaicināja
piedalīties šajā sapulces sadaļā Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāju Dagni
Strauberga kungu.
Biedrība joprojām ir
neitrāla jautājumos par Tūjas steķa nākotni, un par pašvaldības nepieciešamību
uzlikt servitūtu ceļam uz savu īpašumu!
Biedrība deva iespēju
sabiedrībai runāt, un saņemt paskaidrojumus no pašvaldības par jautājumiem, kas
sabiedrībai aktuāli. Atgādinām, ka sākumi šai diskusijai meklējami atsevišķu iedzīvotāju
iesniegumā domei, ar parakstu vākšanu, un šie iedzīvotāji nav ne biedrības
“Tūjaskrasts” biedri, un neviens no viņiem nav izteicis vēlēšanos būt par
biedrības biedru.
Biedrība “Tūjaskrasts”
neiesaistīsies diskusijā par servitūtu piekļuvei Tūjas steķim, jo uzskata, ka
šo jautājumu pietiekami labi regulē Latvijas Republikas likumi un normatīvie
akti par kaimiņu attiecībām starp zemes un dažādu īpašumu īpašniekiem, un
piekļuvi īpašumiem.
Savu viedokli kopumā
par nepieciešamību nodrošināt likumā noteikto brīvu piekļuvi Rīgas jūras līča
pludmalēm biedrība “Tūjaskrasts” jau ir vairākkārtīgi publiski paudusi daudzu
gadu garumā, gan piedaloties dažādās publiskās apspriedēs, gan pašiem rīkojot
publiskas apspriedes, un joprojām būsim par to, ka šāda publiska pieeja
pludmalēm ir nepieciešama, un izpildvarai jānodrošina Likuma izpilde.
Jautājums par Tūjas
steķa nākotni, un biedrības “Tūjaskrasts” viedokli šajā jautājumā noteikti tiks
skatīts kādā no nākamajām biedrības Valdes sēdēm, kur arī nodefinēsim savu
skatījumu, kā arī aicināsim Tūjas iedzīvotājus paust savu piekrišanu biedrības
pozīcijai. Izejot no tā, ceram spēt sagatavot konstuktīvu priekšlikumu
Salacgrīvas novada domei Tūjas steķa nākotnes izlemšanā.
Biedrība “Tūjaskrasts”
Valdes loceklis
Ingus Konstants
2016.gada 7.februāris.
2016.gada 23.janvāris
Par biedrības "Tūjaskrasts" ikgadējo pilnsapulci.
Šogad, ātrāk, kā citus gadus, jau 2016.gada 07.februārī 12:00 biedrības Valde sasauc biedrības gada Pilnsapulci.
Dienas kārtībā:
1. Valdes atskaite par 2015.gadā paveikto.
2. Revidenta ziņojums.
3. Gada pārskata apstiprināšana.
4. Jaunu biedrības darbības mērķu un uzdevumu izvirzīšana.
5. Jautājums par Tūjas mola atjaunošanu/saglabāšanu
6. Citi jautājumi
Sapulces norises vieta - vecā pasta telpas Tūjas centrā pie veikala "Vērdiņš"
Šķiet, ka sapulce būs paplašinātā, it īpaši jautājumā par Tūjas mola nākotni!
Aicināti visi interesenti!
Šogad, ātrāk, kā citus gadus, jau 2016.gada 07.februārī 12:00 biedrības Valde sasauc biedrības gada Pilnsapulci.
Dienas kārtībā:
1. Valdes atskaite par 2015.gadā paveikto.
2. Revidenta ziņojums.
3. Gada pārskata apstiprināšana.
4. Jaunu biedrības darbības mērķu un uzdevumu izvirzīšana.
5. Jautājums par Tūjas mola atjaunošanu/saglabāšanu
6. Citi jautājumi
Sapulces norises vieta - vecā pasta telpas Tūjas centrā pie veikala "Vērdiņš"Par biedrības "Tūjaskrasts"
2015.gada 12.marts.
Biedrības valde aicina izvirzīt uzdevumus jaunajai, 2015.gada "Lielajai Talkai"! Talka paredzēta 2015.gada 25.aprīlī. Šīs talkas vadmotīvs - "Vides labiekārtošanas pasākumi"!
Lielā Talka 2015.

2015.gada 12.marts. / autortiesības nav aizsargātas - pārpublicēt drīkst /
2015.gada 11.marta Salacgrīvas novada domes ārkārtas atklātajā sēdē tika "apspriests" attīstības komitejas sagatavots dokuments - domes lēmums par domes prasībām saistībā ar "Rail Baltica". Sabiedrības pārstāvji, kas piedalījās atklātajā sēdē, ierosināja un pieprasīja, lai šajā "papīrā" tiktu pievienots punkts par sabiedriskās apspriešanas termiņu pagarināšanu, un nolēma, ka gaidīs atbildes no RB Latvija vienu mēnesi, un tad pusgadu sagatavos savus priekšlikumus.
Attīstības komitejas sagatavotais domes sēdes protokols caurmērā nav slikts. Viss uzrakstīts apmēram kā tam vajadzētu būt. Arī novada domes priekšsēdētājs D. Straubergs korekti visu paskaidroja un izstāstīja, kā tam vajaga būt.
Tagad rodas jautājums, kam un kāpēc ir interese radīt šādus "kaķim zem astes" dokumentus, ja mēs zinām, ka Latvijas Republikā ir likumi, tostarp likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (likums, un nevis kaut kādi MK noteikumi), un šajos likumos ir noteikts, kam un kādā kārtībā un secībā ir jānotiekas! Nekad un neviena pašvaldība nevar ar savām vēstulēm mainīt vai apturēt Likuma darbību! Likums ir Likums!
Te arī ir vislielākā problēma, ka visas šīs pilnsabiedrības "RB Latvija" organizētās sabiedriskās apspriešanas ir par IETEKMI UZ VIDI, pamatojoties uz likumu "Par ietekmi uz vidi novērtējumu". Citēsim likumu: Pirmā panta 1) ietekme uz vidi -- (ir) — paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību.
Vajadzētu beidzot saprast, ka te neviens nerunā par ekonomisko vidi, kurā dzīvojam! Te apspriež jautājumus par ietekmi uz biotopiem, dabu, ainavām, varbūt pat arī par cilvēku veselību, bet NEKĀDĀ GADĪJUMĀ TE NEVIENS NEINTERESĒJAS PAR PRIVĀTĪPAŠUMIEM, EKONOMIKU, REĢIONA SOCIĀLEKONOMISKO SITUĀCIJU UN NĀKOTNI! Sapulcēs "jūs runājiet "par māti", bet RB Latvija - "par meitu""!
No augstākminētā droši varam secināt un teikt, ka šī projekta realizācijā nesekos nekādas debates par Rail Baltica trases izvietojumu. Neviens neiedziļināsies, kuros pagastos cik zemnieku saimniecības un privātīpašumus skars šis projekts. Visu pamatos ar to, cik kur izdevīgāk "palaist" trasi, jo neizpostīs dzeguzes ligzdu un gliemeža taku!
Te drīzāk ir jāseko līdzi notikumiem un jāskatās, lai nerodas jauni Ministru Kabineta noteikumi, kas sakarā ar nepieciešamību un "valstiskas nozīmes stratēģiju" nosaka nepieciešamo īpašumu nacionalizāciju.
Varbūt tas ir skarbākais variants, kas varbūt arī nenotiks, bet ir vērts uzskaitīt citus iespējamos scenārijus, ko Rail Baltica varētu mēģināt izpildīt:
1) jūsu zemesgrāmatā ierakstīs apgrūtinājumu, un neko nekompensēs, uzliks servitūtu un liks ievērot Likumu "Aizsargjoslu likums";
2) jums kompensēs kadastra vērtību 30 metru koridoram caur jūsu zemi.
Un aizmirstiet iespēju, ka kāds visu jūsu sakarā ar Rail Baltica skarto īpašumu atpirks pa tirgus vērtību!
Šķiet, ka sabiedrības iespējas piedalīties procesā un mainīt notikumu gaitu sakarā ar Rail Baltica ir minimālas, tomēr atgādināsim šajā sēdē izskanējušo, bet lēmumā neiekļauto prasību par vienota koordinējošā orgāna izveidi.
Ierosinājumi:
1) izveidot Salacgrīvas "Rail Baltica" darba grupu, kuru tad vada J.Cīrulis kā domes deleģēta persona;
2) izveidot domes mājas lapā www.salacgrīva.lv foruma tipa lapu, kur katrs interesents var ievietot vai atrast informāciju par "Rail Baltica";
3) vismaz "cerību" līmenī atbalstīt domes ieceres par dažādu dokumentu rakstīšanu un iesniegšanu Satiksmes ministrijai un pilnsabiedrībai "RB Latvija" sakarā ar Rail Baltica.
2015.gada 6.marts.
Biedrības valde sasauc biedrus uz ikgadējo biedrības pilnsapulci 2015.gada 29.martā biedrības galvenajā mītnē "Krimalniekos". Sapulces sākums 12:00. Izvērtēsim 2014.gada sasniegumus un apstiprināsim gada pārskatu. Spriedīsim par veicamajiem darbiem jaunajā plānošanas periodā. Ierašanās obligāta.
2015.gada 2.marts.
Biedrības
„Tūjaskrasts” viedoklis par „Rail Baltica”
Šī tēma vienu sabiedrības daļu skar ļoti tieši, citi savukārt vai nu sajūt
kaut ko līdzīgu līdzjūtībai, vai arī ir vienkārši inerti. Taču visiem ir kopīgs
tas, ka vienādi visi tiek vairāk vai mazāk maldināti par šo projektu.
Sekojot līdzi Latvijas sabiedrībā notiekošajam, redzam iedzīvotāju lielo
aktivitāti novados, kurus skars „Rail Baltica”. Pirmdien, 2.martā, emociju
vilnis sasniedza arī Salacgrīvas krastus. Šķiet, ka salīdzinoši mierīgi, jo
nolija tikai dažas asaras, un runātājiem tika mēreni aplausi.
Un no uzzinātā skaidrs ir tas, ka asaras nelīdzēs... Bez mums jau ir
izlemts viss, un viss sarunāts. „Sabiedrības interešu” vārdā ar buldozeru
nobrauks pa dažiem biotopiem... Dažam mežu sadalīs, citam varbūt ganības vai
tīrumu, bet skaidrs, ka Vidzemes piekrasti sagaida jauns „teritoriālais”
dalījums: uz austrumiem vai uz rietumiem no „Rail Baltica” meridiāna.
Tagad arī 100% skaidrs, ka mazo lokālo staciju nebūs, un tuvās satiksmes
vilcieni pa šīm sliedēm lauku bērnus uz Rīgas skolām nevizinās, lai arī „RB
Latvija” pārstāvji mierina, ka „kaut kad tālā nākotnē un citā plānošanas
periodā pašvaldības varēs atvērt savu vai Eiropas maciņu, un būvēt peronus kaut
kur blakus”. Skaidrs, ka tad neviens nekādus šādus solījumus neatcerēsies, un
pamatos visu ar „regulas neļauj”, „inženiertehniski neiespējami” utt.
Šķiet, tikai viens secinājums – novadiem nekāda labuma! Un kā paliek ar
ekonomisko pusi? Vai vismaz kaut kas no šī miljarda paliks novados? Te ir
pēdējais brīdis painteresēties un iejaukties, savādāk ari šo sadaļu „sakārtos”
bez mums! Tāpēc gribas sākt uzdot jautājumus:
1) Kas šo „Rail Baltica” fiziski būvēs, kas brauks ar
buldozeru, un kas skrūvēs sliedes? Un vai atkal lielā peļņa aizripos uz Rīgu,
un laucinieks-palīgstrādnieks saņems tikai „valsts noteikto minimumu”?
2) No kurienes vedīs granīta šķembas, dolomītu un
granti? Pāri visai Latvijai no radinieka karjera? Un kas sēdēs pie šo ļoti
daudzo kravas auto un citas tehnikas stūres?
3) Kur un kas ražos visus dzelzsbetona gulšņus,
stabus, viaduktus un caurteku konstrukcijas? Vai pirksim tās Polijā, Vācijā,
Turcijā un sildīsim ar šo projektu citas ekonomikas?
No secinātā izriet sekojošs priekšlikums:
1) Ar vai bez speciāliem Ministru Kabineta
Noteikumiem jānodrošina iespēju Šī Projekta
realizācijā piedalīties vietējiem, tai
skaitā arī mazajiem uzņēmējiem – jānosaka iepirkumu kārtība, dalāmība,
piemēroti sliekšņi naudas izteiksmē, no kuriem nepieciešams organizēt
iepirkumus, piemēram, lai neveidojas līdzīga situācija kā ar Rīgas Satiksmi,
kad iztiek bez iepirkumu procedūrām. Nedrīkst pieļaut situāciju, kad izsludina
vienu iepirkumu par pusotru miljardu, un to drīkst uzvarēt tikai viens, kurš „iepriekš kaut kādā laika periodā
ir veicis līdzīgus darbus par līdzīgu pusotru miljardu”!
Un kontroli par šīm norisēm vajadzētu uzņemties ieinteresētajām
pašvaldībām! Un varbūt kopā ar NVO!
Bez tā visa rodas vēl viens liels jautājums:
kur tiks ņemta nauda gadījumā, ja projekta īstenotājs neiekļausies budžetā! No
Latvijas Valsts? No Eiropas? No vēl kādiem investoriem? Jo šķiet, ka pašreiz
minētais projekta budžets ir stipri par mazu!
Skaidrībai nepieciešams pārskatāms investīciju plāns līdz projekta
nodošanai 2030.gadā! Ar šo „Rail Baltica” nodzīvosim ne tikai 2014 -2020
plānošanas periodu! Lielākā izdevumu daļa varētu iekrist nākamajā plānošanas
periodā. Tad cik tieši Eiropas Komisija līdzfinansēs šajā un cik nākamajā
periodā? Gribas pārliecību, ka Eiropas Komisijas un „RB Latvija” nākotnes plāni
sakrīt! Arī par paredzamajām papildizmaksām!
Andris Strods
Biedrība „Tūjaskrasts”



2014.gada 15.aprīlis.
Pēc 10 dienām atkal talka:) 26.aprīlis, sestdiena!!! Lielā talka 2014!!! Šogad prioritāte mums tuva - Baltijas jūra! Nez, ko domā tie, kas šīs prioritātes izvirza... Bet tas lai paliek uz viņu sirdsapziņas!
Mēs, kā parasti, sakopsim gan jūrmalu, gan arī ciema ielas, un ceļus ap ciemu. Neko jaunu īsti nevar pasākt, jo visur atduramies, ka ir privātīpašumi, vai kādi dabas liegumi utt...
Tātad, kā parasti, satiekamies pie "Vērdiņa" 9:00!! Saskaitāmies, saņemam darba uzdevumus, un 3 stundas kārtīgi pastrādājam! Tālāk, kā parasti, saviesīgā daļa ar kūpinātām zivīm "Krimalnieku" kempingā - mūsu "bāzē"!
Līdzi jāņem vēlme strādāt, labs garastāvoklis, un prieks par pavasari!!!
Tūjas Lielās Talkas 2014 organizators - biedrības "Tūjaskrasts" valde
Jautājumi - Ingus t.29403119
2014.gada 3.marts.
2014.gada 28.februāris.
Biedrības valde sasauc biedrus uz ikgadējo biedrības pilnsapulci 2014.gada 23.martā. biedrības galvenajā mītnē "Krimalniekos". sapulces sākums 14:00. Izvērtēsim 2013.gada sasniegumus un apstiprināsim gada pārskatu. Pārvēlēsim valdi. Spriedīsim par veicamajiem darbiem nākotnē. ierašanās obligāta.
2013.gada 18.oktobris.
Saulkrastos "Minhauzena undā" VTA rīkoja noslēguma konferenci veloprojektam Central Baltic Cycling. No biedrības piedalījās Andris Strods. Vēl Salacgrīvu pārstāvēja Juris Zālītis un Dagnis Straubergs.
2013.gada 17.maijs.
IEPAZĪSTI VIDZEMI ŠĪS VASARAS SKAISTĀKAJĀ VELOBRAUCIENĀ!
Vidzemes Tūrisma asociācija aicina pievienoties šīs vasaras skaistākajam
velobraucienam pa Vidzemi un patiesi iepriecināt sevi un tuvākos ar vēl vienu
spilgti pavadītu dienu. Jau 25.maijā, plkst. 10.00 Rīgā, Mežaparka BMX trasē
tiks dots starts četru posmu velomaratonam pa Vidzemes gleznaino piekrasti.
Dažādos datumos „CentralBalticCycling
Vidzeme” velomaratons tā dalībniekus vedīs caur Carnikavu, Saulkrastiem, Tūju,
Salacgrīvu, Ropažiem, Ikšķili, Ogri, Ķegumu, Bīriņu pili, Igates pili,
Lielezeru un Limbažiem. Velomaratonu vadīs pasākumu vadītājs un žurnālists - Uģis
Joksts. Velobrauciena laikā dalībnieki veiks vairāk kā 250 kilometru garu
distanci, iepazīstot dabu un kultūru, baudot brīnišķīgas ainavas, piekrasti un
apmeklējot interesantākos tūrisma objektus.
Velomaratons nav
sacensības, tas ir aicinājums aktīvi atpūsties draugu, ģimenes un domubiedru
lokā, pa ceļam iepazīstot interesantas vietas. Dalības maksa visos velomaratona
posmos 7,00 Ls pieaugušajiem, Ls 10,00 ģimenēm ar bērniem līdz 12 gadu vecumam,
bet vienas dienas braucieniem attiecīgi 2 Ls un 3 Ls. Dalības maksā iekļauta
visu objektu apskate, ekskursijas, atpūtas pauzes ar uzkodām un droša brauciena
norise.
Ikviens, kuram tuvi
ir velo prieki, ir aicināts pievienoties velobraucienam, lai ar riteņbraucēja
acīm ieraudzītu Latvijas skaistākās vietas! Pieteikšanās un plašāka informācija vietnē: www.vidzeme.com.
Velomaratons ”CentralBalticCycling Vidzeme” tiek organizēts un finansēts Centrālbaltijas programmas INTERREG IV A programmas
ietvaros. Projekta mērķis ir velomaršrutu
tīkla attīstība un uzlabošana Centrālbaltijas teritorijā.
Informāciju sagatavoja:
Anna Kupče,
projekta „Central Baltic Cycling”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Vidzemes tūrisma asociācija
Tālr. +371 29756327
E-pasts: info@vidzeme.com
2013.gada 2.aprīlis. 
Biedrība "Tūjaskrasts" aicina uz ikgadējo talku visus Tūjas iedzīvotājus, kā arī visus savus draugus, partnerus un citus interesentus!!!
Lielā Talka šogad 27.aprīlī! Satiekamies, kā parasti, pie veikala "Vērdiņš" deviņos no rīta.
Šogad sakopsim ciema teritoriju kā jau katru gadu, bet papildus stādīsim jaunus kociņus, un pabeigsim labiekārtot bērnu rotaļu laukumu.
Kad būsim labi pastrādājuši, "Krimalniekos" dzersim tēju un mielosimies ar mūsu kūpinātām reņģēm!!!!
Uz satikšanos talkā!!!!
p.s. lai labāk rosinās domas par kopīgu darbu, ieliekam linku uz pagājušā gada talkas bildēm
2013.gada 8.marts.
Biedrība "Tūjaskrasts" izsludina ikgadējo biedru kopsapulci.
Norises vieta biedrības galvenajā štābā "Krimalnieki-1", Tūjā, Liepupes pagasts, Salacgrīvas novads, LV-4022.
2013.gada 7.marts.
Vidzemes tūrisma asociācijas biedru kopsapulce Limbažu novada Vidrižu pagasta Igates pilī. Biedrību "Tūjaskrasts" pārstāvēja Andris Strods. Kā viens no būtiskākajiem sapulces iemesliem bija asociācijas valdes vēlēšanas, kurās atkārtoti no Salacgrīvas novada VTA valdē tika ievēlēts Salacgrīvas TIC vadītājs Juris Zālītis.
2013.gada 5.marts. 
Salacgrīvas novada Kuivižu "Kapteiņu ostā" Vidzemes tūrisma asociācijas rīkotajā apmācību seminārā "Velotūrisma maršrutu veidošanas pieredze Latvijā" ar prezentāciju par biedrības darba pieredzi piedalījās biedrības "Tūjaskrasts" pārstāvis Andris Strods.

2013.gada 21.februāris.
Skultes kultūras integrācijas centrā norisinājās biedrības "Jūrkante" konference "No idejas līdz projektam", kurā piedalījās arī biedrības "Tūjaskrasts" valdes priekšsēdētājs Kristaps Jankovičs un valdes loceklis Ingus Konstants.
Ar prezentāciju par Tūjaskrasta pieredzi uzstājās Andris Strods.
2012.gada 14.decembris. 
Lauku konsultāciju un izglītības centra Limbažu nodaļas rīkotajā informatīvajā seminārā Katvaru pagasta "Gundegās" ar lekciju piedalījās biedrības "Tūjaskrasts" pārstāvis Andris Strods.
Tēma: Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings (finanšu resursu
iespējas zivju baseinu izveidošanai un uzglabāšanai, mārketinga prasmes, akvakultūras
produktu apstrāde, zivju kūpinātavu ierīkošana un kūpināšanas tehnoloģijas,
mājražošana uc.).
2012.gada 17.oktobris.
Beigusies vasaras darba sezona, un varam vairāk laika veltīt sabiedriskajiem pienākumiem. Biedrības pārstāvis Andris Strods piedalījās Vidzemes tūrisma asociācijas Bīriņos rīkotajā seminārā par Central Baltic cycling projekta norisi 2012.gada otrā pusē.
2012.gada 10.maijs.
Vidzemes tūrisma asociācijas rīkotajā Central Baltic cycling projekta darba sanāksmē Saulkrastos piedalījās arī jaunais biedrs "Tūjaskrasts", un biedrības biedrs Andris Strods iepazīstināja klātesošos sanāksmes dalībniekus ar biedrības "Tūjaskrasts" pieredzi velo maršrutu marķēšanas zīmju izgatavošanā un diskusijas par maršrutu marķēšanas kopēju vadlīniju nepieciešamību.
2012.gada 24.aprīlis.
Biedrība "Tūjaskrasts" tika uzņemta kā biedrs Vidzemes tūrisma asociācijā.
2012.gada 21.aprīlis.
Lielā talka 2012.
Šogad biedrība "Tūjaskrasts" uz lielo talku Tūjā sapulcināja 73 talciniekus.
Liels paldies:
Paldies arī pašvaldībai par talkas organizēšanai sniegto visa veida atbalstu!
!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
2012.gada 23.marts.
"Tūjaskrasts" piedalīsies "Lielajā Talkā" šā gada 21.aprīlī!
Šodien Latvijas Universitātē notika Lielās talkas organizatoru sapulce, kur piedalījās biedrības pārstāvis A.Strods: - "Nestāstīšu jums par ūdeni, ar ko Lielā Talka pasniedz sevi savā publicitātē! Būtiskākais ir tas, ka tūlīt atnāks 21.aprīlis, un mums atkal izdalīs dzeltenus maisus, un atkal varēsim savākt "sūdus" pa SAVU Tūju :) ! Tas arī ir galvenais mērķis šim pasākumam. Ne no viena netiek prasīts, lai tas aprīļa sestdienā dodas darīt nezin kādus varoņdarbus! Būs gana labi, ja šajā rītā, stāvot laukumā pie "Vērdiņa", sapratīsim, kur katra rokas visvairāk noderēs kopējā darbā, un liksim tās vietā! Ceru, ka mūsu biedrības koordinējošās aktivitātes panāks to, ka katrs, kas "var un grib "sakopt mūsu ciemu, atradīs savām iespējām "viss-100-%-īgāko"" pielietojumu!

2012.gada 20.marts.
Biedrība piedalās ESF līdzfinansētā apakšaktivitātē 1.5.2.2.2. "Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana" projektu atlases 3. kārtā un iesniedza izvērtēšanai projektu "NVO un Ziemeļvidzemes attīstības plānošana, Rīgas plānošanas reģions"
Projekta iesnieguma numurs 1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/138
|