Biedrība „Jūrkante” izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanas 1. kārtu Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam apakš pasākumā 19.2. “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātē 19.2.1. “Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas” un

Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā 43.02 „Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana”

Vairāk info "Jūrkantes"mājaslapā!

Biedrības “Tūjaskrasts” atklāta vēstule .

Iz.01.02/2016. Par Tūjas steķi.

Jau pagājusi vairāk kā nedēļa pēc Tūjas iedzīvotāju kopā pulcēšanās 7.februārī un sarunām par Tūjas steķa turpmāko likteni. Izskanējuši komentāri un atsauksmes, pateikts sapulcē nepateiktais...

Kā izrādās, nav nemaz tā, ka valda divi pretēji viedokļi “par” un “pret” Tūjas steķa atjaunošanu / restaurāciju / saglabāšanu – kā nu kurš to sauc. Šoreiz šķiet, ka kopsaucēju tā kā varētu pat atrast! Ir pat izkristalizējušies sasniedzamie mērķi:

• ·     kaut kas jādara, lai Tūjas steķis nepārvērstos par zemūdens akmeņu krāvumu;
  
• ·   veicamās darbības nedrīkst ietekmēt ekoloģiju: pastiprinātu jūraszāļu sanesumu veidošanos, Zaķupes grīvas nosprostošanu, un iejaukšanos Ziemeļvidzemes Akmeņainās jūrmalas zemūdens ekosistēmā, veicot jūras grunts akmeņu pārvietošanu;
  
• ·   veicamās darbības nedrīkst radīt tādu ietekmi, ka samazinās Tūjas pludmales pievilcība, un līdz ar to arī tūristu pieplūdums vasaras sezonās, kau arī tikai dažus celtniecības gadus. 

Dominē viedoklis, ka steķi jārestaurē tā sākotnējā izskatā, ar koka laipu no krasts līdz steķa galam, ar iespēju īslaicīgi pienākt pie steķa ar atpūtas laivām. Šķiet, ka tas arī būtu visvienkāršāk un vispareizāk, ja uz Tūjas nākotni  skatās tikai no vasarnieku un atpūtnieku viedokļa.

Otrs viedoklis par mazas un pievilcīgas tūristu ostas izveidi daļai iedzīvotāju šķiet pat pieņemams, bet jau saskaras ar asi izteiktiem viedokļiem, ka “nekādas kravas”, “nav rentabli” un “vispirms jāredz, kādā skatā”. Šeit gan jāpiebilst, ka varbūt tieši mazas ostiņas trūkums ir novedis tuvu pie tradicionālās zvejniecības iznīkšanas Tūjas apkārtnē: jau tā “krāmēties” ar zivīm piekrastē nav rentabli, un ja vēl laivu nav kur glabāt, vai ja katru trešo dienu jūrā netiek iekšā pie tīkliem, tāpēc, ka stipri pūš...!! 

Viens kopējs viedoklis gan ir visiem: tas jādara par Eiropas naudu! Kā? Vienalga!, ja tikai pašvaldības pašu finansējums, t.i. novada iedzīvotāju samaksātie nodokļi tiek tērēti pēc iespējas mazāk! Šajā brīdī vajadzētu “atvērt acis”! Daudz maz nopietnu naudu, kas būtu nepieciešama jūras hidrotehniskās būves restaurācijai (bet tikai, ja tas notiek ostas izbūves ietvaros), var meklēt un saņemt Reģionālās attīstības fondā vai Kohēzijas fondā. Iespēja nofinansēt steķa restaurāciju  bez ostas varētu tikt meklēta EJZF LEADER programmā, bet šeit jau stipri mazāks finansējums, līdz 200000 EUR ar 10% pašu finansējumu, un vēl tas nozīmētu, ka no Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda Liepupes pagasts neko citu vairāk arī nekad nesaņemtu. Vai pietiktu ar 200000? Varbūt jā, ja gudri saimnieko! Varbūt nē, jo neviens nav rēķinājis!

Bet viss augstāk uzrakstītais neskar laikam jau galveno Tūjas ciema problēmu, kas “izlec” katru reizi, jebkuru jautājumu kustinot! Tās ir noejas uz jūru – publiska piekļuve pludmalei! Ne tikai Tūjas ciemā, bet visā pagastā, un arī novadā kopā!

Kā būs ar Tūjas steķi? Jebkurā gadījumā tas pašlaik ir un būs arī nākotnē publiski pieejams! Kājāmgājējiem noteikti! Cits jautājums, vai pie steķa varēs (un vai vajag???) jebkurā laikā piebraukt ar auto vai autobusu? Un vēl vairāk, vai šis transports varēs (un vai vajag???) divus metrus no steķa apstāties un stāvēt? Rīgas Jūrmalā jau arī nevar savu auto iebraukt kāpās, un iet sauļoties! Auto vari atstāt pilsētā ielas malā, kur satiksmes noteikumi atļauj apstāšanos, vai maksas stāvvietā, un ej uz jūru staigāt. No ielas patālu, no maksas stāvvietas varbūt mazliet tuvāk, bet... to visi tā kā saprot un pieņem.

Vīzija veidojas viena, ka Salacgrīvas novada dome paņem Tūjas steķi “savā bilancē”, tūlīt saņems Zemesgrāmatu ar kadastra numuru, un uzliks “bez jautājumiem” servitūtu vienīgajam asfaltētajam celiņam, pa kuru būs iespējams piekļūt “savam īpašumam”. Ar to, šķiet, būs jāsamierinās Tūjas steķim blakus esošajam zemes īpašniekam! Bet būtu tikai godīgi, ja pēc šādas notikumu attīstības Salacgrīvas novada dome palīdzētu saglabāt tās labās iestrādes, kas gadu gaitā sakārtojušas kārtību un drošību īpašumā kempingā “Jūrasdzeņi”. Te darbs juristiem, lai izveidotu sadarbības modeli ar tādiem nosacījumiem, kas neiznīcina labo un vērtīgo, bet sasniedz mērķus pēc būtības.

 Kam nepieciešama publiskāka piekļuve par pašreiz esošo? Salacgrīvas novada domei, lai apsaimniekotu savu pašreiz avārijas stāvoklī esošo īpašumu - steķi? Labi! Bet tas joprojām nenozīmē, ka pie pašvaldības īpašuma katram nepiederošam ir jāvar jebkurā laikā piebraukt! Un kāda jēga piebraukt pie steķa, ja apstāties ar auto var tikai uz privātīpašnieka zemes, ja viņš to atļauj (kaut par samaksu). Ņemot vērā pašreiz esošo un likumīgo Zemes robežu plānu, lai apstātos ar auto transportu pie Tūjas steķa, šim autotransportam būs jāuzbrauc uz steķa, vai arī pašvaldībai jābūvē jūrā uz sev piederošas zemes auto stāvvieta – platforma! Tā nu savā laikā iemērīts, ka “Jūrasdzeņiem” (vienīgajiem Tūjā) ir kupicas līdz ar pludmales ūdenslīniju... Vai nacionalizēsim atkal???

Ja atdala šos divus jautājumus – publisko pieeju jūrai, un Tūjas steķa nākotni – tad varam sākt objektīvas diskusijas: vajag steķi vai nevajag, vajag ostu vai nevajag, kādā izskatā, ar kādiem inženiertehniskiem risinājumiem, un kas par to maksās? Balsosim, vāksim parakstus! Rakstīsim projektus!

Biedrība “Tūkaskrasts” 7.februārī, savas ikgadējās pilnsapulces ietvaros bija paredzējusi kā vienu no papildjautājumiem izskatīt jautājumu par Tūjas steķi, un uzaicināja piedalīties sapulcē arī iedzīvotājus, kam interesē tieši šis jautājums, kā arī uzaicināja piedalīties šajā sapulces sadaļā Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāju Dagni Strauberga kungu.

Biedrība joprojām ir neitrāla jautājumos par Tūjas steķa nākotni, un par pašvaldības nepieciešamību uzlikt servitūtu ceļam uz savu īpašumu!

Biedrība deva iespēju sabiedrībai runāt, un saņemt paskaidrojumus no pašvaldības par jautājumiem, kas sabiedrībai aktuāli. Atgādinām, ka sākumi šai diskusijai meklējami atsevišķu iedzīvotāju iesniegumā domei, ar parakstu vākšanu, un šie iedzīvotāji nav ne biedrības “Tūjaskrasts” biedri, un neviens no viņiem nav izteicis vēlēšanos būt par biedrības biedru.

Biedrība “Tūjaskrasts” neiesaistīsies diskusijā par servitūtu piekļuvei Tūjas steķim, jo uzskata, ka šo jautājumu pietiekami labi regulē Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti par kaimiņu attiecībām starp zemes un dažādu īpašumu īpašniekiem, un piekļuvi īpašumiem.

Savu viedokli kopumā par nepieciešamību nodrošināt likumā noteikto brīvu piekļuvi Rīgas jūras līča pludmalēm biedrība “Tūjaskrasts” jau ir vairākkārtīgi publiski paudusi daudzu gadu garumā, gan piedaloties dažādās publiskās apspriedēs, gan pašiem rīkojot publiskas apspriedes, un joprojām būsim par to, ka šāda publiska pieeja pludmalēm ir nepieciešama, un izpildvarai jānodrošina Likuma izpilde.

Jautājums par Tūjas steķa nākotni, un biedrības “Tūjaskrasts” viedokli šajā jautājumā noteikti tiks skatīts kādā no nākamajām biedrības Valdes sēdēm, kur arī nodefinēsim savu skatījumu, kā arī aicināsim Tūjas iedzīvotājus paust savu piekrišanu biedrības pozīcijai. Izejot no tā, ceram spēt sagatavot konstuktīvu priekšlikumu Salacgrīvas novada domei Tūjas steķa nākotnes izlemšanā.

Biedrība “Tūjaskrasts”

Valdes loceklis

Ingus Konstants

Biedrības „Tūjaskrasts” viedoklis par „Rail Baltica”

Šī tēma vienu sabiedrības daļu skar ļoti tieši, citi savukārt vai nu sajūt kaut ko līdzīgu līdzjūtībai, vai arī ir vienkārši inerti. Taču visiem ir kopīgs tas, ka vienādi visi tiek vairāk vai mazāk maldināti par šo projektu.

Sekojot līdzi Latvijas sabiedrībā notiekošajam, redzam iedzīvotāju lielo aktivitāti novados, kurus skars „Rail Baltica”. Pirmdien, 2.martā, emociju vilnis sasniedza arī Salacgrīvas krastus. Šķiet, ka salīdzinoši mierīgi, jo nolija tikai dažas asaras, un runātājiem tika mēreni aplausi.

Un no uzzinātā skaidrs ir tas, ka asaras nelīdzēs... Bez mums jau ir izlemts viss, un viss sarunāts. „Sabiedrības interešu” vārdā ar buldozeru nobrauks pa dažiem biotopiem... Dažam mežu sadalīs, citam varbūt ganības vai tīrumu, bet skaidrs, ka Vidzemes piekrasti sagaida jauns „teritoriālais” dalījums: uz austrumiem vai uz rietumiem no „Rail Baltica” meridiāna.

Tagad arī 100% skaidrs, ka mazo lokālo staciju nebūs, un tuvās satiksmes vilcieni pa šīm sliedēm lauku bērnus uz Rīgas skolām nevizinās, lai arī „RB Latvija” pārstāvji mierina, ka „kaut kad tālā nākotnē un citā plānošanas periodā pašvaldības varēs atvērt savu vai Eiropas maciņu, un būvēt peronus kaut kur blakus”. Skaidrs, ka tad neviens nekādus šādus solījumus neatcerēsies, un pamatos visu ar „regulas neļauj”, „inženiertehniski neiespējami” utt.

Šķiet, tikai viens secinājums – novadiem nekāda labuma! Un kā paliek ar ekonomisko pusi? Vai vismaz kaut kas no šī miljarda paliks novados? Te ir pēdējais brīdis painteresēties un iejaukties, savādāk ari šo sadaļu „sakārtos” bez mums! Tāpēc gribas sākt uzdot jautājumus:

1)      Kas šo „Rail Baltica” fiziski būvēs, kas brauks ar buldozeru, un kas skrūvēs sliedes? Un vai atkal lielā peļņa aizripos uz Rīgu, un laucinieks-palīgstrādnieks saņems tikai „valsts noteikto minimumu”?

2)      No kurienes vedīs granīta šķembas, dolomītu un granti? Pāri visai Latvijai no radinieka karjera? Un kas sēdēs pie šo ļoti daudzo kravas auto un citas tehnikas stūres?

3)      Kur un kas ražos visus dzelzsbetona gulšņus, stabus, viaduktus un caurteku konstrukcijas? Vai pirksim tās Polijā, Vācijā, Turcijā un sildīsim ar šo projektu citas ekonomikas?

No secinātā izriet sekojošs priekšlikums:

1)      Ar vai bez speciāliem Ministru Kabineta Noteikumiem jānodrošina iespēju Šī Projekta realizācijā piedalīties vietējiem, tai skaitā arī mazajiem uzņēmējiem – jānosaka iepirkumu kārtība, dalāmība, piemēroti sliekšņi naudas izteiksmē, no kuriem nepieciešams organizēt iepirkumus, piemēram, lai neveidojas līdzīga situācija kā ar Rīgas Satiksmi, kad iztiek bez iepirkumu procedūrām. Nedrīkst pieļaut situāciju, kad izsludina vienu iepirkumu par pusotru miljardu, un to drīkst uzvarēt tikai viens, kurš „iepriekš kaut kādā laika periodā ir veicis līdzīgus darbus par līdzīgu pusotru miljardu”!

Un kontroli par šīm norisēm vajadzētu uzņemties ieinteresētajām pašvaldībām! Un varbūt kopā ar NVO!

Bez tā visa rodas vēl viens liels jautājums: kur tiks ņemta nauda gadījumā, ja projekta īstenotājs neiekļausies budžetā! No Latvijas Valsts? No Eiropas? No vēl kādiem investoriem? Jo šķiet, ka pašreiz minētais projekta budžets ir stipri par mazu!

Skaidrībai nepieciešams pārskatāms investīciju plāns līdz projekta nodošanai 2030.gadā! Ar šo „Rail Baltica” nodzīvosim ne tikai 2014 -2020 plānošanas periodu! Lielākā izdevumu daļa varētu iekrist nākamajā plānošanas periodā. Tad cik tieši Eiropas Komisija līdzfinansēs šajā un cik nākamajā periodā? Gribas pārliecību, ka Eiropas Komisijas un „RB Latvija” nākotnes plāni sakrīt! Arī par paredzamajām papildizmaksām!

Andris Strods

Biedrība „Tūjaskrasts”

Tēma:  Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings (finanšu resursu iespējas zivju baseinu izveidošanai un uzglabāšanai, mārketinga prasmes, akvakultūras produktu apstrāde, zivju kūpinātavu ierīkošana un kūpināšanas tehnoloģijas, mājražošana uc.).

Sapulcē piedalījās 8 no 15 biedrības biedriem un sapulce saskaņā ar statūtu noteikumiem bija lemttiesīga.